Apr 16
16.04.10
♦ ♦ ♦
Es apsolīju sev, ka atjaunošu savu galeriju tikai tajā brīdī, kad zināšu, ka viss ir labi. Kad grafiķošanas spējas atgriezīsies, kad būšu tikusi skaidrībā ar visiem iemesliem, kādēļ aizgāju. Šis brīdis ir pilnīgi pretējs solītajam. Un tomēr, tā ir pareizāk. Es tā vienkārši vēlējos..
♦ ♦ ♦
Redemption - izpirkšana, glābšana, atpestīšana, atbrīvošana.
♦ ♦ ♦
Esmu Ofēlija, pazīstu photoshop jau četrus gadus, dzīvoju savā Rīgā, mīlu lasīt, rakstīt, klausīties mūziku, saprast cilvēkus, zīmēt, rotaļāties ar ģitāras stīgām [jo spēlēt nemāku], vērot cilvēkus, iztēloties, veidot tēlus, kurus nekad neizspēlēšu. Mīlu arī murrāt, dzīvot naktīs, sēdēt uz palodzēm, rakstīt vēstules vējā, braukt ar vilcienu, iet kurp deguns rāda un klusēt. Mans sapnis ir pasaules simfonija.
♦ ♦ ♦
♦ ♦ ♦
♦ ♦ ♦
♦ ♦ ♦
♦ ♦ ♦
ekrāntapete ;; ekrāntapete
♦ ♦ ♦
veltījums svešiniekam.
Mar 24
Redemption
♦ ♦ ♦
Es apsolīju sev, ka atjaunošu savu galeriju tikai tajā brīdī, kad zināšu, ka viss ir labi. Kad grafiķošanas spējas atgriezīsies, kad būšu tikusi skaidrībā ar visiem iemesliem, kādēļ aizgāju. Šis brīdis ir pilnīgi pretējs solītajam. Un tomēr, tā ir pareizāk. Es tā vienkārši vēlējos..
♦ ♦ ♦
Redemption - izpirkšana, glābšana, atpestīšana, atbrīvošana.
♦ ♦ ♦
Esmu Ofēlija, pazīstu photoshop jau četrus gadus, dzīvoju savā Rīgā, mīlu lasīt, rakstīt, klausīties mūziku, saprast cilvēkus, zīmēt, rotaļāties ar ģitāras stīgām [jo spēlēt nemāku], vērot cilvēkus, iztēloties, veidot tēlus, kurus nekad neizspēlēšu. Mīlu arī murrāt, dzīvot naktīs, sēdēt uz palodzēm, rakstīt vēstules vējā, braukt ar vilcienu, iet kurp deguns rāda un klusēt. Mans sapnis ir pasaules simfonija.
♦ ♦ ♦
♦ ♦ ♦
♦ ♦ ♦
♦ ♦ ♦
♦ ♦ ♦
veltījums svešiniekam.
Nov 7
Vēstules vējā
Vēstules vējam ir bīstamas. Pārāk nepastāvīgas, pārāk neparedzamas, gandrīz trauslas savos ceļos. Pats pastnieks ir pārāk pārgalvīgs, pārāk brāzmains un pārāk neizprotamas, lai būtu prātīgi, šādā veidā sūtīt bankas čekus. Tomēr katru reizi, kad stāvu vējā, neapzināti sāku rakstīt vēstules elpas lapās, lai pārlocītas uz pusēm es tās nodotu vējam - savam pastniekam, kad ir ziema un naktstauriņi ir sastopami vien kolekcijās. Es zinu, ka šīs vēstules tevi sasniegs vēlāk par īstajām, taču tas nemaz nav svarīgi. Varbūt tā pēc daudziem gadiem iesitīsies tev logā, vai kādam svešiniekam, kad vējš jau sen būs aizmirsis adresātu. Tad tu apsēdīsies tuvākajā parkā, lasīsi un smaidīsi atcerēdamies tās dienas, kuras tajā brīdī liksies tik senas.
Es esmu Ofēlija, jau sešpadsmit gadus iemīlējusies pasaulē, no tiem trim esmu pavadījusi mēģinot daļu no tās ieslodzīt pikseļos un grafikās. Labprāt stāstu stāstus svešiniekiem un vēroju viņu reakcijas. Arī uzturēšanās forumos un šī galerija ir sava veida stāsts svešiniekam. Nespēju iedomāties mājas bez kaķa un grāmatām, nespēju iedomāties labsajūtas pilnu dzīvi bez zīmēšanas, lasīšanas, grafiķošanas, pastaigām, svecēm, mūzikas un grāmatu pārpilniem plauktiem.
Iespējams pārāk ļoti mīlu dzīvi. Iespējams nedaudz par daudz meloju. Iespējams esmu nedaudz pārlieku brīva. Iespējams tu nemaz neesi īsts.
Bet pavisam noteikti tu zini, ka drīksti aizvērt acis un skatīties.
Galerija ir veltījums Andrejam [it īpaši viņam], Laimai un Emilijai, kā arī tiem stāstiem, kurus tajā saskatīji tu.
Aug 29
Es tā vienkārši vēlējos
Iespējams pat pārāk daudz ko daru ar šo infantilo aizbildinājumu es tā vienkārši vēlējos. Arī šī galerija ir šāda kaprīze. Gadu gaitā es esmu iemācījusies ar šādām kaprīzēm sadzīvot - pakļaujoties tām. Tieši tā top lielākā daļa manu darbu. Aiz vienkāršas vēlmes vai nepieciešamības radīt, izlikt emocijas, domas, krāsas, sajūtas un pikseļu gammas.
Šajā galerijā nav darbu, kuri ir veidoti citiem. Apzināti izvēlējos darbus, kurus esmu veidojusi pati sev, savām idejām un tēliem, izspēlējot savas domas un sajūtas vizuāli. Tas ir tas, kas mani grafikās aizrauj visvairāk. Mēģinājums parādīt savu domu tā, lai to saprastu citi, neizmantojot neskaitāmus vārdus. Tas ir sava veida stāsts svešiniekam, šāviens uz aklo, nezinot, vai kāds cits pamanīs to pašu. Taču brīdī, kad viss ir publicēts, svarīgs vairāk nav autora stāsts. Svarīgs ir stāsts, kurš izveidojās skatītāja galvā. Man ļoti patīk šos stāstus dzirdēt.
Lai nu kā - es esmu Ofēlija, ar grafikām iepazinos pirms četriem gadiem, taču vienmēr uzskatu, ka tikai tikko esmu sākusi pa īstam veidot grafikas. Pēc nedēļas man liksies, ka šobrīd es vēl īsti nedarbojos, šis tas pietrūka, tāpat kā šobrīd es to varētu teikt par laiku nedēļu atpakaļ.
Es esmu pārāk nepastāvīga [ko gan nevarētu teikt par patstāvīgumu], lai mani nesauktu par meli un pārāk aizrautīga romantiķe, lai nemeklētu visā noskaņas un stāstus. Noskaņas un stāsti ir tas, kas veido manu ikdienu. Bieži es sēžu savādās vietās un mēģinu noteikt šo vietu noskaņu, cīnoties ar kārtējo stāstu. Vēl es pārāk bieži vēroju civēkus, mēģinot noteikt to raksturu un uzzināt to stāstu. Man tas šķiet aizraujoši.
Mana mūža mīlestība ir māksla. Vizuālā, audiālā un literārā. Es mīlu grāmatas un klavieres, zīmējumus un simfonijas. Savdabīgs sapnis ir to visu sakausēt vienā. Taču kamēr es to nespēju, es ikdienā rakstu, veidoju grafikas, lasu, nedaudz par daudz domāju, klausos mūziku, iepazīstu cilvēku psihes, neveiksmīgi zīmēju un vēlos, kaut prastu spēlēt klavieres un nedaudz dejot.
Manā dzīvē ir pārāk daudz naktstauriņu un varbūtību. Taču mani tas jau sen vairāk neuztrauc.
Galerija ir veltījums Andrejam, Laimai un Emilijai, kā arī tiem stāstiem, kurus tajā saskatīji tu.
Aug 9
Pirmā galerija, versija nr 2
Savādā kārtā mana galerija jau ir pārdzīvojusi kādu brītiņu un es sāku atkārtoti un rūpīgi atlasīt darbus. Kas tāds vēl arvien man ir jauns. Ikdienā lieliski redzu darbu trūkumus un plusus, katram darbam atsevišķi noteikt to nav grūti, bet ar galeriju ir gluži kā ar kori. Kas lieliski izklausās atsevišķi, var graut kora harmoniju. Man gan nepatīk šādas ideoloģijas, es parasti dodu priekšroku mirkļa izjūtām, taču šeit šķiet ir tikai mani mīluļi, skaistuļi un jaunākie darbi. Ja šeit būtu tikai mani mīluļi, šeit trūktu daudz darbu, kuri ir veidoti emociju iespaidos, taču nav vērtējami tehniski. Ja šeit būtu tikai mani skaistuļi, šeit pietrūktu dažu darbu, kuriem manuprāt theniskā puse ir lieliska, taču to idejiskā puse ir gulbis ar apgrieztu kaklu.
Ziniet, deviņpadsmitajā jūlijā es jau reiz rakstīju garu stāstu par grafikām un galerijām un sevi. Šis stāsts atradās tieši te. Taču ziniet, es nemāku tā ilgstoši nestāstīt, palikt pie tā paša vecā. Tapēc es bieži šo rakstīšu pa jaunam. Katru reizi, kad man šķitīs, ka gribu rakstīt. Es ļoti daudz ko daru tikai tapēc, ka tā vēlos. Lielākā daļa manu šejienes darbu ir tapuši tieši tā. Protams, var jau uzskatīt, ka darbi pasūtījumiem neskaitās, bet tas ir savādāk.
Lai nu kā - esmu pieradusi sevi saukt par Ofēliju un Ofiju un aicinu jūs sekot savam piemēram. Ikdienā smejos, dzīvoju vienkārši un domāju nedaudz par daudz. Šie ir ieradumi, kurus man neizdodas atmest gluži tāpat, kā smēķēšanu. Bez tiem es nespēju būt Ofija. Un manā gadījumā tas ir nelāgi [ja arī tu nespēj būt Ofija, neuztraucies, tas ir lieliski [ka tu nespēj, es domāju]]. Mīlu redzēt un dzirdēt, sajust un iztēloties. Man ir slikta atmiņa, tāpēc esmu aizmirsusi daudzas grafikas. Taču es to neizjūtu. Kur pirms mirkļa bija aizmirstības tukšums, nākamajā brīdī iespurdz jauna doma. Un viss. Labprāt rakstu, zīmēju, stāstu stāstus, smejos ejot pa ielām, lasu grāmatas un klausos mūziku. Mīlu vēsturi un naktstauriņus, naktis un putekļus, klusu mūziku un sudrabu, orķestrus un zvaigžņu putekļus, klavieres un papīru, stīgas un balsis. Es mīlu pārāk daudz ko. Kad es nomiršu uz mana kapakmeņa varēs uzrakstīt : Viņa mīlēja pārāk daudz. Vai arī: Viņa smējās pārāk daudz. Viņa domāja pārāk daudz. Viņa dziedāja vecās pilsētās pārāk daudz. Viņa ieelpoja grāmatu smaržu pārāk daudz. Viņa skicēja cilvēku raksturus pārāk daudz. Pārāk daudz, pārāk daudz.
Viņi saka, ka esmu noskaņu cilvēks. Ja mani par tādu padara vēlme ņemt visu no pasaules un visu tai atdot, tad uzskatiet tā. Jo visa mana dzīve vairāk vai mazāk ir pakārtota baudai ņemt un dot. Ņemt iespaidus, modeļus, raksturus, mirkļus, sajūtas un dot papīra izdomas, vēstules uz papīra dzērvju spārniem, stāsus svešiniekiem un neizdevušos zīmējumus.
Es varētu stāstīt vēl ilgi. Bet nejau tapēc tu atgriezies vai ne? Pamēģini atrast mani arī bez vārdiem.
Bet tas viss nemaz nav svarīgi un nav svarīgi, ja tu negribi lasīt.
Tapēc - mana galerija. Viena no izveidotā simta.
Lietū cilvēks ir viens
Dažreiz mēs cilvēkus vērojam kā savus spoguļattēlus
Denijai
Šī galerija ir veltījums Andrejam, Laimai un Emilijai.
Aug 9
Pirmā galerija.
Mana galerija man pašai ir kas jauns un svešs. Šo trīs gadu laikā man ir bijušas divas galerijas - katras dzīves ilgums svārstījās mēneša robežās. Tapušas ir daudzas, taču tās vienmēr apraujās procesā. Tāpēc šī ir pirmā un vienīgā vieta, kurā var redzēt manu grafiku izlasi. Vēl ļaunāk. Pirmā reize, kad man tās kritiski ir jāatlasa.
Kas attiecās uz mani - mans vārds ir Ofēlija, es pārāk bieži mēdzu palikt nomodā, krietni pēc pusnakts, lai pabeigtu kādu no saviem darbiem. Savādo vārdu arlabunakti biežāk saku nekā dzirdu. Bet man tā patīk. Naktīs gaisma nav tik skaļa un tumsa noklusē lieko. Tieši tāpēc naktīs savus stāstus stāstu vislabprātāk. Netraucē diena. Es esmu haotiķe, romantiķe, ciniķe, puskoka skicētāja, rakstītāja un grafiķe. Vairāk vai mazāk visa mana dzīve ir pakārtota tam, lai izlaistu ārpusē visu to, kas mīt manā prātā. Ne tik daudz lai, parādītu citiem, kā izlaistu visu to drūzmu ārā un iegūtu jaunu vietu, kuru aizpildīt ar sajūtām, iztēli, mirkļu atspoguļojumiem, psihes skicēm, cilvēkiem, zīmējumiem, sižetiem, melodijām. Savu laiku pavadu runājot, rakstot, zīmējot, analizējot raksturus, gremdējoties pagātnes mīklās, veidojot grafikas, vērojot un klausoties. Es vēlētos arī spēlēt. Nevienu no iepriekšminētajām lietām es nesauktu par savu talantu.
Mans vienīgais talants ir sarežģīt savu dzīvi.
Savus darbus es veidoju ar domām un vēlāk neizprotamiem simboliem. Dažreiz simboli iegūst jēgu tikai vēlāk. Parasti, iesākot darbu, doma ir viena, bieži vien - pat vārdos nenoformulēta. Darba gaitā, meklējot bildes, tā transformējās un mainās. Parasti, zem galarezultāta būtu iespējami vairāki citi darbi, ja vien manas domas nebūtu aizklīdušas tālāk. Man liekās aizraujoši izdomāt idejas un lietas, taču tas ir gandrīz garlaicīgi, piefiksēt tieši tā. Es izdomāju un radu divas atšķirīgas lietas. Gluži kā greizais spogulis. Iespējams arī tāpēc, ka es nemaz nemāku jums parādīt to, ko redzu un jūtu es.
Bet tas viss nemaz nav svarīgi un nav svarīgi, ja tu negribi lasīt.
Tapēc - mana galerija. Viena no izveidotā simta.
Lietū cilvēks ir viens
Dažreiz mēs cilvēkus vērojam kā savus spoguļattēlus
Denijai
Šī galerija ir veltījums Andrejam, Laimai un Emilijai.
8:37 AM Feb 12